Milānā mēneša īres dzīvokļi ar mēbelēm svārstās no istabām koplietošanas dzīvoklī līdz vairākistabu apartamentiem, katram no tiem ir atšķirīga mediāna īres maksa, pieejamība un iekļautās ērtības. Šis ceļvedis aptver cenas par vienistabas dzīvokļiem, divistabu un lielākiem dzīvokļiem, studijām un istabām koplietošanas dzīvoklī, depozīta un līguma noteikumus saskaņā ar likumiem Legge 431/1998 un Legge 392/1978, kā arī reģistrācijas pasākumus, kas jāveic īrniekiem saskaņā ar likumiem Legge 1228/1954 un D.P.R. 605/1973.
Mēbelēto īres dzīvokļu tipi un cenas Milānā
Milānas vidējā mēneša īres maksa ievērojami atšķiras atkarībā no naktsmītnes tipa un tā, vai komunālie maksājumi ir iekļauti mēneša cenā. Saskaņā ar Flexsirent novērošanas centra datiem (2026. gada oktobris), sekojošie skaitļi atspoguļo reklamēto mēneša cenu:
- Vienistabas dzīvoklis: Vidējā sludinājumā norādītā ikmēneša īres maksa ir 1500 €, un pusei sludinājumu tā ir starp 1150 € un 2097 €. Ir 129 sludinājumi, un 67 % no tiem ietver komunālos maksājumus.
- Divistabu vai lielāks dzīvoklis: Vidējā sludinājumā norādītā ikmēneša īres maksa ir 2688 €, un pusei sludinājumu tā ir starp 2200 € un 3974 €. Ir 43 sludinājumi, un 69 % no tiem ietver komunālos maksājumus.
- Studija: Vidējā sludinājumā norādītā ikmēneša īres maksa ir 1192 €, un pusei sludinājumu tā ir starp 958 € un 1345 €. Ir 74 sludinājumi, un 58 % no tiem ietver komunālos maksājumus.
- Istaba koplietošanas dzīvoklī: Vidējā sludinājumā norādītā ikmēneša īres maksa ir 600 €, un pusei sludinājumu tā ir starp 520 € un 690 €. Ir 362 sludinājumi, un 83 % no tiem ietver komunālos maksājumus.
Īres līguma nosacījumi un ilgums
Īstermiņa īre uz vairākiem mēnešiem tiek definēta kā pārejas līgums (contratto di locazione di natura transitoria). Saskaņā ar Itālijas likumiem šāda veida līgums ir spēkā līdz 18 mēnešiem un tajā skaidri jānorāda īpašnieka vai īrnieka konkrētā vajadzība, kas pamato šādu vienošanos, piemēram, studijas, darba mobilitāte, prakses vieta vai darba meklējumi (Legge 431/1998, articolo 5; D.M. 16 gennaio 2017, articoli 2 e 3; D.Lgs. 123/2025, Allegato, articolo 17).
Studentu līgumi darbojas pēc citādiem noteikumiem, kas paredzēti uz laiku no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem, un tie ir atjaunojami pēc pirmā termiņa beigām (Legge 431/1998, articolo 5; D.M. 16 gennaio 2017, articoli 2 e 3; D.Lgs. 123/2025, Allegato, articolo 17). Attiecībā uz reģistrāciju, jebkurš dzīvojamo telpu īres līgums, kas pārsniedz 30 dienas gadā starp tām pašām personām, jāreģistrē pie Agenzia delle Entrate 30 dienu laikā no parakstīšanas datuma vai līguma sākuma datuma, atkarībā no tā, kurš datums iestājas ātrāk (Legge 431/1998, articolo 5; D.M. 16 gennaio 2017, articoli 2 e 3; D.Lgs. 123/2025, Allegato, articolo 17).
Depozīts, komunālie maksājumi un maksājumu noteikumi
Drošības depozīts (deposito cauzionale) likumīgi ir ierobežots līdz trīs mēnešu īres maksai. Šim depozītam pienākas likumiskie procenti, ko īpašnieks ir pienākums izmaksāt īrniekam katva gada beigās (Legge 392/1978, articolo 11).
Attiecībā uz maksājumiem, skaidras naudas darījumi starp dažādām personām, ieskaitot īres maksu, ir aizliegti, ja to summa pārsniedz 5000 eiro. Šis ierobežojums ir spēkā kopš 2023. gada 1. janvāra un attiecas arī uz maksājumiem, kas sadalīti mazākos maksājumos, kas izskatās mākslīgi sadalīti (D.Lgs. 231/2007, articolo 49 commi 1 e 3-bis (Legge 197/2022)).
Lai plānotu vidējā termiņa īres maksu, ir jāpārbauda, vai komunālie maksājumi ir iekļauti cenā. Saskaņā ar Flexsirent novērošanas centra datiem (2026. gada oktobris), 83% gadījumu par istabām kopmītņu tipa dzīvokļos komunālie maksājumi ir iekļauti, savukārt tikai 58% gadījumu tie ir iekļauti studio tipa dzīvokļos, 67% gadījumu – vienistabas dzīvokļos un 69% gadījumu – lielākos dzīvokļos.
Reģistrācija un dokumenti īrniekiem
Lai kļūtu par likumīgiem iedzīvotājiem, īrniekiem jāveic vairāki administratīvi pasākumi. Ikviens ir pienākums reģistrēties (anagrafiskā reģistrācija) attiecīgās pašvaldības (Comune) iedzīvotāju reģistrā, kurā viņš pastāvīgi dzīvo. Ja pārcēlies no ārzemēm vai no citas pašvaldības, šo paziņojumu jāiesniedz pašvaldībā 20 dienu laikā pēc pārcelšanās (Likums 1228/1954, 2. pants; D.P.R. 223/1989, 13. pants; D.Lgs. 30/2007, 9. pants; D.Lgs. 286/1998, 7. pants). Eiropas Savienības pilsoņi, uzturoties ilgāk par 3 mēnešiem, pēc šī perioda beigām ir pienākums pieprasīt šo reģistrāciju, lai saņemtu tūlītēju apliecinājumu (Likums 1228/1954, 2. pants; D.P.R. 223/1989, 13. pants; D.Lgs. 30/2007, 9. pants; D.Lgs. 286/1998, 7. pants).
Turklāt, līgumu un darījumu reģistrācijai nepieciešams nodokļu maksātāja kods (codice fiscale) (Agenzia delle Entrate, «Codice fiscale – che cos'è» (D.P.R. 605/1973)). Pilsoņi, kas nav Eiropas Savienības valstīs, var to saņemt automātiski caur Questura vai Sportello Unico per l'Immigrazione. Citi, ieskaitot Eiropas Savienības pilsoņus, var iesniegt pieteikumu, aizpildot AA4/8 veidlapu pie Agenzia delle Entrate biroja, nosūtot to ar sertificētu e-pastu kopā ar derīgu identitātes dokumentu vai vēršoties Itālijas konsulātā, ja dzīvojat ārzemēs (Agenzia delle Entrate, «Codice fiscale – che cos'è» (D.P.R. 605/1973)).
Īpaši noteikumi ne-ES valstu pilsoņiem un digitālajiem nomādiem
Pilsoņi, kas nav Eiropas Savienības valstīs, uzturas ilgāk par 90 dienām, ir jāsaņem nacionālā ilgtermiņa vīza (D tips), kas balstīta uz uzturēšanās iemeslu, piemēram, darbu, studijām, pētījumiem vai brīvu dzīvesvietu. Ievērojot 8 darbadienas pēc ieceļošanas valstī, viņiem jāvēršas pie Questura, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, kas pazīstama kā permesso di soggiorno (D.Lgs. 286/1998, articoli 4, 5 comma 2, 27 comma 1 lettera q-bis e comma 1-sexies; D.L. 4/2022, articolo 6-quinquies; D.M. Interno 29 febbraio 2024, articoli 1-3).
Digitālie nomadi un augsti kvalificēti attālināti darbinieki, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi, nedrīkst pieprasīt darba atļauju (nulla osta). Izmantojot ieceļošanas vīzu, viņi var iegūt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz 1 gadam, ja viņiem ir veselības apdrošināšana, apliecinājums par dzīvesvietu un minimālie gada ienākumi, kas ir vismaz trīs reizes lielāki par veselības pakalpojumu maksu atbrīvojuma sliekšņa apmēru. Viņiem arī jāievēro Itālijas sociālās un nodokļu maksājumu noteikumi (D.Lgs. 286/1998, articoli 4, 5 comma 2, 27 comma 1 lettera q-bis e comma 1-sexies; D.L. 4/2022, articolo 6-quinquies; D.M. Interno 29 febbraio 2024, articoli 1-3).
Bieži uzdotie jautājumi
Kāds ir maksimāli pieļaujamais depozīta apmērs Itālijā par īri, un kad man pienākas procenti?
Depozīts nedrīkst pārsniegt trīs mēnešu īres maksu, un likumiskie procenti ir jāizmaksā īrniekam katva gada beigās (Legge 392/1978, articolo 11).
Vai man vajadzīga vīza, lai īrētu dzīvokli Milānā uz 11 mēnešiem, ja esmu pilsonis, kas nav Eiropas Savienības (ES) valsts pilsonis?
Jā, pilsoņiem, kas nav Eiropas Savienības (ES) valstspiederīgie un uzturas ilgāk par 90 dienām, ir nepieciešama nacionālā ilgtermiņa vīza (D tips), un viņiem jāpiesakās par uzturēšanās atļauju (permesso di soggiorno) 8 darbadienu laikā pēc ieceļošanas valstī (D.Lgs. 286/1998, articoli 4, 5 comma 2, 27 comma 1 lettera q-bis e comma 1-sexies; D.L. 4/2022, articolo 6-quinquies; D.M. Interno 29 febbraio 2024, articoli 1-3).
Ko darbam jāveic īpašniekam, ja esmu Eiropas Savienības ārpusē dzīvojošs ārzemnieks, kurš ievācas īrētā dzīvoklī Itālijā?
Īpašniekam ir jāinformē vietējā publiskās drošības iestāde (Questura vai Commissariato) rakstiski 48 stundu laikā, sniedzot informāciju par ārvalstnieka identitāti, pases datiem un precīzu adresi (Legge 1228/1954, articolo 2; D.P.R. 223/1989, articolo 13; D.Lgs. 30/2007, articolo 9; D.Lgs. 286/1998, articolo 7).
Vai vajadzīgs "codice fiscale", lai parakstītu īres līgumu Itālijā?
Jā, codice fiscale ir nepieciešams, lai reģistrētu līgumus un darījumus (Agenzia delle Entrate, «Codice fiscale – che cos'è» (D.P.R. 605/1973)).
